Aptauja par Eiropas nākotni 

Gadā, kurā dominē koronavīrusa pandēmija, Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka Eiropas Savienība ir vispiemērotākā, lai reaģētu uz pašreizējām problēmām un nodrošinātu nākotnes iespējas.

Jaunā Eirobarometra speciālajā aptaujā, kas publicēta pirms Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju kopīgās deklarācijas parakstīšanas, galvenā uzmanība ir pievērsta konferencei par Eiropas nākotni, novērtējot attieksmi pret to un dažus galvenos tematus, kas jāaptver. Šīs konferences mērķis ir izveidot jaunu publisku forumu atklātām, iekļaujošām, pārredzamām un strukturētām debatēm ar Eiropas iedzīvotājiem par jautājumiem, kas viņiem ir svarīgi un ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Aptauju, ko laikposmā no 2020. gada novembra līdz decembrim veica uzņēmums “Kantar”, kopīgi pasūtīja Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija.

Konference par Eiropas nākotni
Trīs ceturtdaļas eiropiešu uzskata, ka konference par Eiropas nākotni pozitīvi ietekmēs demokrātiju Eiropas Savienībā: 76 % piekrīt, ka tas ir ievērojams progress demokrātijas jomā Eiropas Savienībā, un nepārprotams vairākums atbalsta šo viedokli visās ES dalībvalstīs.

Pilsoņu viedoklis Eiropas Savienībā
Lielākā daļa eiropiešu (92 %) visās dalībvalstīs pieprasa, lai iedzīvotāju viedoklis tiktu “vairāk ņemts vērā, pieņemot lēmumus par Eiropas nākotni”.

Lai gan balsošana Eiropas vēlēšanās tiek nepārprotami uzskatīta (55 % respondentu) par visefektīvāko veidu, kā nodrošināt, ka lēmumu pieņēmēji ES līmenī uzklausa viedokļus, ļoti spēcīgs ir atbalsts tam, lai ES pilsoņiem būtu lielāka ietekme lēmumu pieņemšanā saistībā ar Eiropas nākotni.

45 % eiropiešu apgalvo, ka viņi “drīzāk atbalsta ES, bet ne tādā veidā, kā tā līdz šim ir īstenota”.

Eiropas nākotne
Seši no desmit eiropiešiem piekrīt, ka koronavīrusa krīzes dēļ viņi ir pārdomājuši Eiropas Savienības nākotni, savukārt 39 % tam nepiekrīt.

Priekšrocības un problēmas
Eiropieši uzskata, ka ES galvenās priekšrocības ir demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana (32 %) un tās ekonomiskā, rūpnieciskā un tirdzniecības ietekme (30 %).

Klimata pārmaiņas nepārprotami tiek uzskatītas par galveno globālo problēmu, kas ietekmē ES nākotni, un 45 % eiropiešu to izvēlas par galveno uzdevumu. Otrais un trešais visvairāk pieminētais problēmjautājums ir terorisms (38 %) un ar veselību saistītie riski (37 %).